Vizīte Latvijas Finiera ražotnē "Lignums"
Kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes 2. kursa "Koksnes materiālu un tehnoloģiju" maģistra līmeņa studentiem devāmies uz Latvijas Finiera saplākšņa ražotni "Lignums".
Ražotnes "Lignums" direktora E. Šestakovska pavadījumā studenti tika iepazīstināti ar saplākšņa ražošanas procesu, uzņēmuma attīstības gaitu, šķēršļiem un veidu kā tos pārvarēt.
Vizītes programma:
• Krājumu vadība koklaukumā;
• Saplākšņa kā produkta attīstības procesi, tirgus tendences;
• Betulīna, Viobond projekti;
• Gatavās produkcijas loģistika.
Sakām PALDIES Latvijas Finiera komandai par ieguldīto darbu!
darbu!
Žurnāls Baltijas Koks
Ja žurnāla iznākšanas sākuma gados galvenā lasītāju auditorija bija meža nozares profesionāļi, tad tagad šo izdevumu jau lasa ļoti plašs loks, cilvēki, kas saistīti ar citām tautsaimniecības nozarēm, studenti, augstskolu pasniedzēji, valdības ministri, Saeimas deputāti, privāto mežu īpašnieki.
Raksti, lai abonētu žurnālu Baltijas Koks un ikmēnes uzzinātu par aktuālāko nozarē - [email protected]
Kā arī novembra žurnālā lasi rakstu par sadarbības veicināšanu starp Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem, kur kopā ar Mēbeļu Ražotāju asociācija Latvijā devāmies izbraukuma vizītē.
Nozares kvalifikāciju struktūras aktualizācija
Šobrīd ir uzsākts nozares kvalifikāciju struktūras aktualizācijas process, kura veiksmīgam iznākumam nepieciešams Jūsu – uzņēmēju viedoklis. Lūdzam veltīt dažas minūtes sava laika, lai atbildētu uz 10 anketas jautājumiem šajā saitē: https://forms.office.com/e/unvSh4xqdG
Iepazīsties - SIA PALLETERIES
Rakstu sērijā "iepazīsties - Latvijas kokapstrādes uzņēmumi" LKUEA turpina iepazīstināt plašāku sabiedrību ar asociācijas biedriem, maziem, vidējiem un arī lieliem uzņēmumiem no visas Latvijas. Taras ražošana ir svarīgs kokapstrādes segments Latvijā, tāpēc šī rakstu sērija tiek veltīta vienam no vadošajiem palešu sagatavju ražotājiem Latvijā SIA Palleteries.
Stāsta uzņēmuma ražošanas direktors Mārtiņš Druvaskalns: “Palleteries” ir uzņēmums, kura komanda ir uzkrājusi vairāk nekā 20 gadu pieredzi palešu sagatavju ražošanā. Mēs esam viens no vadošajiem zāģmateriālu ražotājiem Latvijā, kas nodrošina nemainīgi augstas kvalitātes koksnes sagataves palešu un citu iepakojumu ražotājiem. Mēs augam līdz ar mūsu klientu vajadzībām, lai sniegtu mūsu klientiem visu nepieciešamo un vēl vairāk – izvēloties mūs, mūsu klienti izvēlas stabilu un uzticamu partneri, precīzas un punktuālas piegādes un nemainīgi augstas kvalitātes produkciju klientam nepieciešamajos izmēros.
Uzņēmuma produkciju ik dienu izmanto klienti Vācijā, Ķīnā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un citviet pasaulē, un Korejā SIA Palleteries produkciju izmanto 20 lielākie palešu ražošanas uzņēmumi. 20 gadu pieredze sagatavju ražošanā, ražošanas kapacitāte līdz pat 5000 m3 mēnesī un ciešā ilgtermiņa sadarbība ar loģistikas uzņēmumiem ļauj piegādāt savu koksnes produkciju uz jebkuru pasaules malu.
SIA “Palleteries” apaļkoksni pārstrādā pilnvērtīgi - tiek ražotas arī augstas kvalitātes kokskaidu granulas no skuju un lapu koku zāģbaļķu skaidām, kas rodas kā blakus produkts pārstrādājot koksni, ražojot dažādu veidu palešu sagataves.
Jaunā LKUEA vizuālā identitāte
Ar prieku paziņojam par mūsu asociācijas jauno vizuālo identitāti, kas ietver gan logotipa, gan zīmola atjauninājumus. Šī rebrendinga galvenais mērķis ir stiprināt mūsu identitāti un veicināt asociācijas atpazīstamību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
LKUEA un MRAL izbraukuma vizīte
IZBRAUKUMA VIZĪTES NOZARES RAŽOTNĒS. Tīklošanās asociācijas biedriem.
Iepazīsties - SIA KRAUZERS
Rakstu sērijā "iepazīsties - Latvijas kokapstrādes uzņēmumi" LKUEA iepazīstina plašāku sabiedrību ar asociācijas biedriem, maziem, vidējiem un arī lieliem uzņēmumiem no visas Latvijas. Turpinot rakstu sēriju LKUEA iepazīstinās ar pilna cikla meža nozares uzņēmumu SIA KRAUZERS, kurš ir dibināts 1998. gadā un nodarbina vairā kā 230 cilvēkus.
Stāsta uzņēmuma pārstāvis Ivo Grinbergs: uzņēmuma darbība šobrīd jau ir iedalīta četrās lielās nozarēs - mežizstrāde, transports, zāģmateriāli un enerģētika, kā arī papildpakalpojumos (kravas automašīnu un riepu serviss, dienesta viesnīca, apmācības). Galvenie mūsu uzņēmuma ražošanas produkti ir žogu elementi un dārzu labiekārtošanas zāģmateriāli Anglijas tirgum. Saražotos palešu dēļus pamatā realizējam Eiropas, Tuvo Austrumu un Āzijas tirgos. Viens no mūsu jaunākajiem produktiem ir specifisks zāģmateriāls, kurš tiek izmantots terašu dēļu ražošanai Dienvidkorejas tirgum. Skaldīto malku ražojam Anglijas, Vācijas un Skandināvijas tirgiem. Visu veidu produktu ražošana notiek Talsos.
Runājot par ilgtermiņa attīstības perspektīvām, esam izvirzījuši mērķi investēt ražošanas procesu automatizācijā un ražošanas infrastruktūrā. Liels izaicinājums ir pāriet no darbaspēka uz tehnoloģijām. Svarīgi, domājot par procesu automatizāciju, izvēlēties piemērotākās tehnoloģijas, kuras turpmākā darbībā ir viegli apkalpojamas un izturīgas. Kā vienu no risinājumiem darbaspēka problēmas jautājumam saskatām izglītības veicināšanu, tādēļ esam izveidojuši specifiskas apmācību programmas – uzņēmumam ir Talsu novada pašvaldības licences pieaugušo neformālās izglītības programmas “Kokvedēju vadītāju apaļkoku kraušanas iemaņu apgūšanas nodarbības “Kraušanas sākumskola”” un pieaugušo neformālās izglītības programmas “Kokmateriālu izvietošana un nostiprināšana autopārvadājumos “Droša krava”” realizēšanai Talsu novadā.
Ilggadēja sadarbība mūsu uzņēmuma ir izveidojusies ar florbola klubu “Talsi”, kura komandas un spēlētāji ar lepnumu nes “Talsu NSS/Krauzers” vārdu Latvijā un ārpus tās robežām. Atbalsts sportam (florbols, hokejs, riteņbraukšana, disku golfs un pat spēkavīru sacensības) mums šķiet pašsaprotams, lai nodrošinātu sabiedrības (tai skaitā mūsu darbinieku) fiziskās un garīgās veselības līdzsvaru.
Ne mazāk būtiska loma ir arī dažādām sociālajām iniciatīvām, kā, piemēram, dalība Ēnu dienas pasākumos (šogad 24 skolēni izmantoja iespēju tuvāk iepazīt sev interesējošo profesiju un ikdienā veicamos pienākumus), vidusskolēniem piedāvājam nākt uz mūsu uzņēmumu ekskursijā (piemēram, Uzņēmējdarbības skolas audzēkņi no Talsu Valsts ģimnāzijas), Kurzemes plānošanas reģiona rīkotās nometnes-semināra «ATSPERE» dalībnieku vizītes laikā uzņēmuma īpašnieks dalījās ar savu pieredzes stāstu un atbildēja uz āķīgiem jauniešu jautājumiem. Papildus tam veidojam sadarbību ar Ventspils Tehnikumu un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu, ne tikai nodrošinot audzēkņus ar prakses vietām, bet arī mūsu darbiniekiem kā nozares speciālistiem piedaloties tehnikuma audzēkņu pēdējā kursa gala pārbaudījumu eksāmena vērtēšanā.
Iepazīsties - ALWARK SIA
Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās, celtniecības un citu nozaru uzņēmumi. Uzņēmums pārstāv tādus, savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus, zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Hitachi Construction Machinery, Bucher Municipal, Multihog, Kaiser, Rasco u.c.
Uzņēmuma devīze ir "Nav pārāk mazu klientu vai pārāk lielu projektu", tāpēc vienmēr Alwark SIA saviem klientiem uzsver, ka uzņēmums nav tikai pārdevējs, jo ļoti daudz strādā pie pēcpārdošanas servisa nodrošināšanas. Iegādājoties Alwark piedāvāto tehniku, klienti kļūst par mūsu partneriem.
Meža nozares kompetences centrs
Vairāk informācijas: https://mnkc.lv/aktualitates
Iepazīsties - SIA 4PLUS
Rakstu sērijā "iepazīsties - Latvijas kokapstrādes uzņēmumi" LKUEA iepazīstina plašāku sabiedrību ar asociācijas biedriem, maziem, vidējiem un arī lieliem uzņēmumiem no visas Latvijas. Kā pirmais FB skatuves "starmešos" SIA 4PLUS!
Stāsta uzņēmuma pārstāvis Jānis Skulte: SIA 4PLUS nepilnu 30 gadu laikā ir izveidojusi modernu ražošanu, kura atrodas divās Vidzemes pilsētās Alūksnē un Valmierā. Mūsu stiprās puses ir augstiem tirgus standartiem atbilstoša kvalitāte, atbildība, piegāžu uzticamība un aizrautība piešķirt kokam iespējami lielāku pievienoto vērtību.
Mūsu pamatprodukcija ir izcilas kvalitātes saunas apdares un lāvas dēļi, un profili profesionāliem klientiem. Nozīmīgu produktu grupa ir arī dažādu ēvelētu un krāsotus profilu ražošana rūpnieciskiem klientiem.
Mūsu jaunākais, attīstītais produkts ir termo apses un apses masīvkoka akustiskie paneļi. Tie piešķir telpām dabīga koka estētiku un uzlabo, absorbē skaņas kvalitāti kā dzīvojamā, tā publiskā telpā. Izstrādājumi tiek novērtēti un plaši eksportēti uz Skandināvijas valstīm, Eiropu, kā arī Āziju un Ziemeļameriku.
SIA 4PLUS ne tikai izceļas ar savu kvalitāti kokapstrādes nozarē, bet arī aktīvi piedalās vietējās kopienas un sporta dzīves atbalstīšanā. Mēs esam daļa no mūsu sabiedrības un savu iespēju robežās ilgstoši atbalstām noteiktas sporta un sociālas aktivitātes, kuras veicina veselīgu dzīvesveidu un kopienas vienotību.
SIA 4PLUS ir apņēmības pilns turpināt izaugsmi un attīstību, ieviest jaunas tehnoloģijas un attīstīt inovatīvus produktus, lai piedāvātu aizvien aktuālus, globālajā tirgū vajadzīgus izstrādājumus. Ar fokusētu pieeju uz kvalitāti, ilgtspējību un darbinieku attīstību, uzņēmums ir gatavs sasniegt jaunas virsotnes.
Mums īpaši svarīgi ir nodrošināt mūsu galvenās izejvielas - apses zāģbaļķu pieejamību. Zāģbaļķi ir mūsu produktu ražošanas pamats, un to pieejamība ir izšķiroša, lai mēs varētu turpināt ražot kvalitatīvus izstrādājumus ar lielu pievienoto vērtību.
Lai veiksmīgi sasniegtu savus mērķus un sniegtu ievērojamu pienesumu sabiedrībai, mums ir nepieciešama stabilitāte visos uzņēmējdarbības aspektos. Tas ietver minimālas svārstības vides aizsardzības jautājumos, mežsaimniecības politikā un citās ar uzņēmējdarbību saistītās jomās.
Sortimentu darba grupas turpina aktīvi darboties
Asociācijas biedru kopsapulce 31.05.2024
Apses un melnalkšņa darba grupas vizīte LV Timber
Meža dienas koksnes produktu pircējiem
LKUEA biedru kopsapulce
Bukonts: Par meža īpašnieku lomu kokrūpniecībā, motivāciju un godīgu attieksmi no valsts
Koksnes pirmapstrādes sektoram ir galvenā loma izejmateriālu nodrošināšanā dažādām nozarēm, tostarp būvniecībai, mēbeļu ražošanai un enerģētikai. Tomēr tie, kurus parasti, ja ne piemirstam, tad kā minimums skatām atrauti no kokrūpniecības ir meža īpašnieki.
Vairāk nekā 130 000 cilvēki un uzņēmumi atrodas meža nozares pievienotās vērtības ķēdes pašā sākumposmā un ir atbildīgi par praktiski pašu sarežģītāko uzdevumu – sabalansēt ne tikai savas, bet jebkura sabiedrības locekļa vides, ekonomiskās un sociālās intereses savā meža privātīpašumā. Turklāt šodien trim ilgtspējīgas mežsaimniecības pamatelementiem mūsu apziņās ir piepulcējusies arī ceturtā interese – valsts drošība.
Ņemot vērā uzdevumu nopietnību, es nešaubīgi saku, ka to paveikt var tikai zinoši un augsti motivēti meža īpašnieki.
Kā zināms zemes īpašnieku motivācija ir ļoti individuāla lieta un gana pētīta tieši meža īpašnieku vidū visā pasaulē, tomēr manu uzmanību piesaistīja kāds senāks, 2005. gadā tapis pētījums ASV par jauno meža īpašnieku motivācijas un uzvedības modeļiem Virdžīnijas štatā. Pētījumā jaunie meža īpašnieki, atkarībā no to motivācijas, tika sagrupēti sešos segmentos – "neklātienes investori" (4%), "karjeristi" (13%), "dabas sargi" (16%), “fermeri" (21%), “mežkopji” (21%) un “jaunās ģimenes” (19%). (6% no respondentiem sagrupēt acīmredzot nebija izdevies).
"Neklātienes investori" un "karjeristi" ir tie, kurus mēs dēvētu par neaktīvajiem meža īpašniekiem, to dzīvesveids un ienākumi ir ļoti mazā mērā saistīti ar mežu, tomēr interesanti, ka tieši šīs grupas visaugstāk novērtē meža ekonomisko atdevi. Savukārt "dabas sargi", "mežkopji" un "jaunās ģimenes", lai arī ar dažādiem uzsvariem, tomēr kā nozīmīgu motivāciju ir atzīmējuši visplašāko loku iemeslu, kāpēc viņi vēlas būt meža īpašnieki – pārsvarā tā ir iespēja uzņemties atbildību par savu zemi, dzīvot un audzināt bērnus laukos, iekļauties lokālajā sociālajā dzīvē un saglabāt dabas vērtības. Savukārt "fermeri” meža īpašumu uzskata kā dabisku piedevu savām lauksaimniecības zemēm.
Šajā tolaik jauno ASV meža īpašnieku dažādībā saskatu atbildi uz jautājumu –
kā viens un tas pats koks var vienlaikus palikt mežā pildot ekoloģiskās un sociālās (rekreācijas) funkcijas, un nodrošināt koksni produktu ražošanai? Nevar.
Tikai meža īpašumu un meža īpašnieku dažādība valstī un plašākā reģionā var nodrošināt kopējo mežsaimniecības ilgtspējas mērķi.
Savukārt, jautāti par iemesliem, kas varētu likt atteikties no meža īpašuma to pārdodot, no amerikāņu atbildēm var secināt, ka tas pārsvarā varētu būt pārāk liels fiziskā darba un nodokļu slogs, kas kopumā liegtu viņiem atļauties šādu dzīvesveidu.
Un te būtu vieta atgriezties vidējā Latvijas meža īpašnieka kurpēs un paturot prātā viņa lomu gan dabas vērtību veidošanā, gan kvalitatīva izejmateriāla nodrošināšanā kokrūpniecībai. Šogad maijā izveidotā petīcijā meža īpašnieki aicina:
"Mēs apakšā parakstījušies, aicinām nekavējoties pārtraukt jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidi, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem." Kā nepieņemamu petīcijas veidotāji uzskata arī pašu aizsargājamo teritoriju veidošanas procedūru, jo tā notiek neiesaistot un neinformējot meža īpašnieku, nemaz nerunājot par kādu sociāli ekonomisko novērtējumu.
Lai arī kurā no motivācijas segmentiem ietilpst konkrētais meža īpašnieks, tas ir pirmkārt pelnījis elementāru cieņu pret sevi kā sabiedrības locekli, un tikpat noteikti valstij būtu jārespektē arī viņa privātīpašuma tiesības.
Līdzīgi kā Virdžīnijas štata jaunos meža īpašniekus 2005. gadā, tā arī mūsu meža īpašniekus šodien motivē ne tikai koksnes kā izejmateriāla audzēšana, bet arī lepnums par sevi kā zemes īpašnieku, spēja veidot un aizsargāt dabas vērtības, identitātes un ģimenes tradīciju saglabāšana. Ja mežā aizliedz saimniekot, tad zūd gan lepnums un prieks par paveikto, gan motivācija būt par šīs zemes īpašnieku.
To, ka kaut kas nav kārtībā parāda arī Vidzemes Augstskolas pētnieku 2021. gadā veiktā aptauja, kurā Latvijas privātie meža īpašnieki norāda, ka no saimniekošanas pasākumiem sasniegt dabas aizsardzības mērķus mežā visvairāk palīdz mežā atstātie dobumainie, nokaltušie koki un kritalas (68%), mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā (67%) un pienākums cirsmā atstāt ekoloģiskos kokus (59%).
Tomēr šajā pat aptaujā 47% respondentu norāda, ka tiem nebūtu intereses veikt meža apsaimniekošanas darbības dabas daudzveidības palielināšanai, 44 % nevēlētos iesaistīties pētījumos par dabas daudzveidību mežos. Tātad liela daļa apzinās, kas būtu darāms, bet mērķtiecīgi izvēlas to nedarīt.
Vai iznāk, ka meža īpašnieks Latvijā ir apzināti pret pasākumiem dabas daudzveidības palielināšanai? Nē, viņi vienkārši labi zina kādas tam būs sekas – kā visneefektīvāko dabas aizsardzības metodi meža īpašnieki norādījuši pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu (55%) vai galvenās cirtes aizliegumu (48%).
Šauri skatoties, man kā kokrūpniecības industrijas pārstāvim būtu jābūt "pa ceļam" tikai ar tiem meža īpašniekiem, kuru motivācijā nozīmīga daļa ir ekonomiskās vērtības radīšana koksnes kā izejmateriāla formā. Bet tā skatīties nedrīkst – man ir svarīgi, lai visi meža īpašnieki saglabā katrs savu dzinuli nodarboties ar mežsaimniecību.
Ja reiz valsts neuzticas nevienam no viņiem, un dabas aizsardzību plāno "no augšas", ierobežojot meža īpašnieka tiesības, par to ir jāsaņem taisnīga kompensācija. Šobrīd tā ir tikai 50 līdz 160 eiro gadā.
Ja meža īpašnieks būs drošs, ka kādā no meža attīstības posmiem viņam to praktiski neatņems, vai vismaz atlīdzinās tā vērtību, tikai tad mēs varam būt puslīdz droši, ka kāds riskēs būt "pasīvais investors", "mežkopis" vai "dabas draugs” visticamāk sabalansējot sadzīvošanu ar liegumiem vienā meža īpašumā ar intensīvāku saimniekošanu otrā, ja tāda iespēja būs.
Vismaz priecē, ka mūsu meža īpašnieki šodien ir izglītotāki - 66% no nupat aptaujātajiem meža īpašniekiem ir ar augstāko izglītību (amerikāņu gadījumā 2005. gadā tie bija 48%).
LKUEA sēde 07.03.2023
LKF dalība profesionālās pilnveides seminārā "Jauni izaicinājumi profesionālajā izglītībā"
22.
februārī Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvji piedalījās Ogres tehnikuma
organizētā profesionālās pilnveides seminārā “Jauni izaicinājumi profesionālajā
izglītībā”. Tā ietvaros tika apskatīta liekto līmēto mēbeļu ekspertu SIA
“Dižozols plus” ražotne, kurā laipni tikām sagaidīti un ar uzņēmuma valdes
locekli Ģirtu Plakanu devāmies ne tikai ekskursijā pa ražošanas ēku, kur
apskatījām visu ražošanas procesu, sākot ar izejmateriālu glabātuvi, beidzot ar
jaunatklāto pīšanas cehu, bet arī ekspozīciju zāli, kurā ir izveidota uzņēmuma
ražoto krēslu un galdu kolekcija. Otrā dienas daļā apmeklējām Ogres tehnikumu,
kur tika diskutēts par izaicinājumiem moduļu īstenošanā profesionālajā
kvalifikācijā “mēbeļu galdnieks” sadarbībā ar nozares uzņēmumiem, kā arī
prakses dokumentācijas digitalizācija.
Semināra
noslēgumā Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvji prezentēja aktualitātes kokrūpniecības nozarē un
sadarbības stiprināšanas iespējas.
Vienlaikus tika sniegta iespēja
apskatīt konkursa “SKILLS Latvia 2023” nominācijas “Mēbeļu izgatavošana”
pusfinālu. Nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss, kurā piedalījās
8 dalībnieki no visas Latvijas izglītības iestādēm. Seši labākie, pēc komisijas
izvērtējuma, piedalīsies finālā, kurš notiks 4. un 5. aprīlī Ķīpsalā.
Aicinājums pārskatīt klātienes darbam noteiktos ierobežojumus
LKUEA un LNMA atklātā vēstule LR Ministru kabinetam
2022. gada 2. februārī Nr. 01-02/2022
Aicinājums pārskatīt
klātienes darbam noteiktos ierobežojumus
Ņemot vērā vairāku valdības locekļu publiski paustos viedokļus par COVID-19 ierobežojumu atcelšanu vai mīkstināšanu, kā arī faktu, ka 971 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā 95% no kopējā nodarbināto skaita, ir veikuši pilnu vakcinācijas kursu, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija (LKUEA) aicina pārskatīt nosacījumus, kas ierobežo cilvēku nodarbināšanu bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
Vairākās nozarēs un profesijās šie ierobežojumi bija neloģiski, jo darba devēji “klātienes” darbu veikšanai varēja nodrošināt tikpat izolētus apstākļus, kā jebkuru darbu veicot no mājām. Visuzskatāmāk tas ir redzams meža darbu veikšanā, kur, piemēram, meža mašīnu operatora darba apstākļi mežā no epidemioloģiskā skatu punkta nav nekādā veidā bīstamāki kā tām profesijām, kas darbu var veikt atrodoties mājas ofisā. Brīdī, kad ierobežojumi tika pieņemti meža nozare pret tiem attiecās ar izpratni un atbildību kopīgā mērķa sasniegšanā, tomēr šobrīd redzam, ka konkrētās profesijās un amatos darbinieku šķirošanai vairs nav objektīva pamata.
Aicinām atcelt vispārējos ierobežojumus klātienes darba veikšanai, ļaujot darba devējiem pašiem izvērtēt riskus un identificēt amatus vai to grupas uzņēmumā, kurās vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu noteikt kā obligātu prasību klātienes darbu veikšanai.
Ar cieņu
LKUEA un LNMA izpilddirektors Artūrs Bukonts